Atomi darba lapa
Atomu darblapa piedāvā trīs saistošus sarežģītības līmeņus, kas ļauj skolēniem padziļināt izpratni par atomu struktūru un īpašībām, veicot praktiskas aktivitātes, kas pielāgotas dažādām prasmēm.
Vai arī izveidojiet interaktīvas un personalizētas darblapas, izmantojot AI un StudyBlaze.
Atomu darblapa — vieglas grūtības
Atomi darba lapa
Mērķi:
– Izprast atomu pamatstruktūru
– Identificējiet dažādas subatomiskās daļiņas
– Atzīt atomu nozīmi matērijā
– Pielietot zināšanas, izmantojot dažādus vingrinājumus
1. Definīcijas saskaņošana
Saskaņojiet ar atomiem saistītos terminus ar to pareizajām definīcijām, blakus katram ciparam ierakstot atbilstošo burtu.
1. protons
2. Neitrons
3. Elektrons
4. Atomskaitlis
5. Masas skaitlis
A. Protonu skaits kodolā
B. Pozitīvi lādēta subatomiskā daļiņa
C. Neitrāla subatomiskā daļiņa
D. Negatīvi lādēta subatomiskā daļiņa
E. Kopējais protonu un neitronu skaits kodolā
2. Aizpildiet tukšos laukus
Pabeidziet zemāk esošos teikumus, izmantojot vārdus no vārdu bankas.
Vārdu banka: kodols, periodiskā tabula, elementi, atomu masa, atomi
a. Katra viela mums apkārt sastāv no sīkām daļiņām, ko sauc par __________.
b. __________ satur visus zināmos ķīmiskos elementus, kas sakārtoti pēc to atomu skaita.
c. Atoma centru sauc par __________, kas satur protonus un neitronus.
d. Katru elementu nosaka tā protonu skaits, kas pazīstams kā __________.
e. Visu elementa izotopu vidējo svērto vērtību sauc par tā __________.
3. Patiess vai nepatiess
Izlasiet zemāk esošos apgalvojumus un ierakstiet T, lai apzīmētu patiesu vai F, lai aplamu.
a. Visiem elementa atomiem ir vienāds protonu skaits.
b. Elektroni ir atrodami atoma kodolā.
c. Neitroniem ir negatīvs lādiņš.
d. Masas skaitlis un atomskaitlis visiem elementiem ir vienāds.
e. Atomi var apvienoties, veidojot molekulas.
4. Īsā atbilde
Atbildiet uz jautājumiem, izmantojot pilnus teikumus.
a. Aprakstiet elektronu lomu atomā.
b. Kāda ir protona nozīme elementa noteikšanā?
c. Vai atomam var būt nepāra skaits protonu un neitronu? Paskaidrojiet, kāpēc vai kāpēc ne.
5. Diagrammas marķēšana
Zemāk ir vienkārša atoma diagramma. Atzīmējiet atoma daļas: protonu, neitronu, elektronu, kodolu. Izmantojiet bultiņas, lai norādītu katras daļas atrašanās vietu.
(Ievietojiet vienkāršu atomu diagrammu ar atstarpēm marķēšanai)
6. Radošā zīmēšana
Uzzīmējiet savu atomu. Noteikti marķējiet protonus, neitronus un elektronus. Varat arī izvēlēties elementu un norādīt tā atomu skaitu un masas numuru.
7. Krustvārdu mīkla
Izveidojiet vienkāršu krustvārdu mīklu, izmantojot šādas norādes, kas saistītas ar atomiem.
Visā:
1. Daļiņa ar pozitīvu lādiņu (6 burti)
3. Atomu kolekcija (6 burti)
Uz leju:
2. Atoma centrs (7 burti)
4. Elementa mazākā vienība (5 burti)
Pabeigšanas instrukcijas:
Kad esat pabeidzis darblapu, pārskatiet savas atbildes ar klasesbiedriem vai skolotāju, lai noskaidrotu tās precizitāti. Apspriediet visus jautājumus, kas jums varētu rasties par atomiem un to nozīmi matērijas izpētē.
Atomu darblapa – vidējas grūtības pakāpes
Atomi darba lapa
1. Aizpildiet tukšos laukus
Pabeidziet teikumus, izmantojot šādus terminus: atoms, kodols, elektrons, protons, neitrons.
a. _______ ir matērijas pamatvienība un definē ķīmisko elementu.
b. Atoma centru sauc par ________, kas satur protonus un neitronus.
c. Negatīvi lādētas daļiņas, kas riņķo ap kodolu, ir pazīstamas kā ________.
d. ________ ir pozitīvi lādēta daļiņa, kas atrodas atoma kodolā.
e. ________ ir neitrāla daļiņa, kas atrodas arī kodolā.
2. Patiess vai nepatiess
Nosakiet, vai tālāk minētie apgalvojumi ir patiesi vai nepatiesi.
a. Atomus var izveidot vai iznīcināt ķīmiskās reakcijās.
b. Protonu skaits atomā nosaka tā atomu skaitu.
c. Elektronu masa ir ievērojami lielāka nekā protonu masa.
d. Elementa izotopi satur vienādu skaitu protonu, bet atšķirīgu neitronu skaitu.
e. Visi atomi ir vienādi pēc izmēra un masas.
3. Vairākas izvēles iespējas
Izvēlieties pareizo atbildi no piedāvātajām iespējām.
1. Kurai daļiņai ir negatīvs lādiņš?
a. Protons
b. Neitrons
c. Elektrons
d. Kodols
2. Kāds ir neitrona lādiņš?
a. Pozitīvi
b. Negatīvs
c. Neitrāls
d. Mainīgs
3. Elementa atomskaitli nosaka skaits:
a. Neitroni
b. Elektroni
c. Protoni
d. Viss iepriekš minētais
4. Kurš no šiem nav atrodams atoma kodolā?
a. Protons
b. Elektrons
c. Neitrons
d. Gan a, gan c
5. Kura elementa atomskaitlis ir 6?
a. Skābeklis
b. Ogleklis
c. Slāpeklis
d. Hēlijs
4. Īsā atbilde
Atbildiet uz šādiem jautājumiem katrā vienā līdz divos teikumos.
a. Paskaidrojiet, kā elektronu izvietojums atomā ietekmē tā ķīmiskās īpašības.
b. Aprakstiet izotopu nozīmi atomu struktūras izpratnē.
c. Kā spēki atomā uztur protonus un neitronus kopā, neskatoties uz to pozitīvo lādiņu?
5. Saskaņošana
Saskaņojiet terminu kreisajā pusē ar pareizo definīciju labajā pusē.
1. protons
2. Elektrons
3. Neitrons
4. Atommasa
5. Izotops
a. Ķīmiskā elementa variants ar vienādu protonu skaitu, bet atšķirīgu neitronu skaitu.
b. Subatomiska daļiņa bez lādiņa, kas atrodas kodolā.
c. Pozitīvi lādēta subatomiskā daļiņa, kas atrodama kodolā.
d. Subatomiskā daļiņa, kas nosaka atoma reaktivitāti.
e. Elementa izotopu vidējā svērtā masa.
6. Diagrammas marķēšana
Izmantojiet sniegto diagrammu (jāiekļauj darblapā), lai marķētu šādas atoma daļas:
- Elektrons
- Protons
- Neitrons
– Kodols
- Elektronu mākonis
7. Pētnieciskā darbība
Izvēlieties jūs interesējošo elementu no periodiskās tabulas. Uzrakstiet īsu rindkopu par tā atomu struktūru, ieskaitot tā atomu skaitu, protonu, neitronu un elektronu skaitu un visus interesantos izotopus.
8. Grupu diskusija
Mazās grupās apspriediet šādus jautājumus:
– Kāpēc ir svarīgi pētīt atomus un to uzbūvi?
– Kā atomu struktūras izpratne ietekmē citas jomas, piemēram, ķīmiju, fiziku un medicīnu?
– Apspriediet piemēru, kā atomu teorija laika gaitā ir mainījusies.
9. Problēmu risināšana
Elementa atomu skaits ir 15 un atomu masa ir aptuveni 31.
a. Cik protonu ir šim elementam?
Atomu darblapa – grūts uzdevums
Atomi darba lapa
1. Definējiet šādus terminus:
a. Atom
b. Molekula
c. Elements
d. Savienojums
e. Izotops
2. Aizpildiet tukšās vietas ar atbilstošiem terminiem no vārda banka:
Vārdu banka: protons, neitrons, elektrons, atomskaitlis, atommasa
a. __________ ir protonu skaits atoma kodolā.
b. Atoma __________ ir protonu un neitronu skaita summa.
c. __________ ir negatīvs lādiņš un tas riņķo ap kodolu.
d. __________ ir subatomiska daļiņa, kuras kodolā nav lādiņa.
e. Atoma __________ nosaka tā kā konkrēta elementa identitāti.
3. Īsu atbilžu jautājumi:
a. Paskaidrojiet, kā elektronu izvietojums atomā ietekmē tā ķīmiskās īpašības.
b. Kāda ir periodiskās tabulas nozīme attiecībā uz elementiem un to atomiem?
c. Aprakstiet atšķirības starp jonu un kovalentajām saitēm, īpaši atomu izteiksmē.
4. Problēmu risināšanas vingrinājums:
Oglekļa atomam ir atomskaitlis 6 un masas skaitlis 12.
a. Cik protonu ir oglekļa atomam?
b. Cik neitronu ir oglekļa atomam?
c. Cik elektronu atrodas neitrālā oglekļa atomā?
d. Ja šis oglekļa atoms zaudētu vienu elektronu, kāds būtu tā lādiņš?
5. Jautājums par kritisko domāšanu:
Apsveriet divus atomus: viens ir nātrija (Na) atoms, bet otrs ir hlora (Cl) atoms. Izskaidrojiet procesu, kā šie divi atomi mijiedarbojas, veidojot jonu saiti, ieskaitot elektronu pārnesi un no tā izrietošos izveidoto jonu lādiņus.
6. Saskaņošanas uzdevums. Saskaņojiet šādus obligāciju veidus ar to definīcijām.
a. Jonu Bonds
b. Kovalentā saite
c. Metāla saite
i. Saite, kas veidojas, daloties elektroniem starp atomiem.
ii. Saite, kas veidojas, pārejot elektroniem no viena atoma uz otru.
iii. Saite, ko raksturo "elektronu jūra", ko dala vairāki atomi, kas parasti atrodami metālos.
7. Patiesi vai nepatiesi apgalvojumi: nosakiet, vai šādi apgalvojumi par atomiem ir patiesi vai nepatiesi.
a. Visiem noteikta elementa atomiem ir vienāds neitronu skaits.
b. Atoms var iegūt vai zaudēt protonus, mainot to citā elementā.
c. Elementa izotopiem ir vienāds protonu skaits, bet atšķirīgs neitronu skaits.
d. Atoma masas skaitlis vienmēr ir lielāks par tā atomskaitli.
e. Atomi ir nedalāmi, un tos nevar sadalīt mazākās daļiņās.
8. Konceptuālā diagramma: uzzīmējiet un iezīmējiet atomu, izmantojot šādus terminus: protoni, neitroni, elektroni, kodols un enerģijas līmeņi. Paskaidrojiet katra komponenta izvietojumu diagrammā.
9. Pētījuma uzdevums: izvēlieties elementu no periodiskās tabulas un uzrakstiet īsu ziņojumu (200 vārdi), iekļaujot šādu informāciju:
a. Tā atomskaitlis un atommasa
b. Protonu, neitronu un elektronu skaits tā stabilākajā izotopā
c. Tā parastie lietojumi un visi ievērojamie izotopi
10. Esejas jautājums: pārrunājiet atomu lomu matērijas veidošanā. Apsveriet, kā atomi apvienojas, veidojot dažādas vielas, un atomu struktūras nozīmi ķīmiskajās reakcijās. Iekļaujiet vismaz trīs piemērus, lai pamatotu savus argumentus.
Izveidojiet interaktīvas darblapas, izmantojot AI
Izmantojot StudyBlaze, varat viegli izveidot personalizētas un interaktīvas darblapas, piemēram, Atoms Worksheet. Sāciet no nulles vai augšupielādējiet kursa materiālus.
Kā lietot Atoms darblapu
Atoms darblapas izvēlei jābūt balstītai uz jūsu pašreizējo izpratni par tēmu un sarežģītību, ar kuru vēlaties iesaistīties. Sāciet, novērtējot savas pamatzināšanas par atomu struktūru; ja jums ir pamata zināšanas par tādiem jēdzieniem kā protoni, neitroni un elektroni, meklējiet darblapas, kurās šīs idejas ir izklāstītas tiešā un skaidrā veidā. Alternatīvi, ja jums ir uzlabotas zināšanas, meklējiet materiālus, kas padziļināti pēta atomu teoriju, vai izaicina jūs ar problēmu risināšanas vingrinājumiem, kas saistīti ar atomu mijiedarbību vai saikni. Apsveriet uzdoto jautājumu veidu; darblapas ar dažādiem formātiem, piemēram, ar atbilžu variantiem, aizpildiet tukšas vietas vai aprēķinus, var uzlabot jūsu mācību pieredzi. Pievēršoties tēmai, sadaliet darblapu pārvaldāmās sadaļās, vienlaikus risinot vienu jēdzienu, un pastipriniet savu izpratni, izmantojot papildu resursus, piemēram, videoklipus vai interaktīvās simulācijas. Šī metodiskā pieeja nostiprinās jūsu zināšanas, vienlaikus ļaujot efektīvi novērtēt savu progresu.
Iesaistīšanās ar atomu darblapu un abām papildu darblapām nodrošina visaptverošu sistēmu, lai indivīdi varētu novērtēt un uzlabot savu izpratni par atomu teoriju un struktūru. Rūpīgi aizpildot katru darblapu, skolēni var precīzi noteikt savu pašreizējo prasmju līmeni būtisku jēdzienu, piemēram, atomu sastāva, subatomu daļiņu un elementu īpašību izpratnē. Šī strukturētā pieeja ne tikai identificē stiprās jomas, bet arī izceļ konkrētas tēmas, kurām var būt nepieciešama turpmāka izpēte un prakse. Turklāt, kad indivīdi strādā, izmantojot atomu darblapu, viņi iegūst iespēju nostiprināt savu mācīšanos, izmantojot praktiskus lietojumus un problēmu risināšanas scenārijus, kas var uzlabot mācību priekšmeta saglabāšanu un apguvi. Galu galā šīs trīskāršās darblapu pieejas priekšrocības sniedzas tālāk par vienkāršu zināšanu novērtēšanu; tie veicina dziļāku iesaistīšanos materiālā, tādējādi sniedzot audzēkņiem pārliecību un kompetenci, lai nākotnē varētu risināt sarežģītākas zinātniskas problēmas.